Institutu Politékniku betano liuhosi eskola superior agronomia no zootéknika kursu produsaun animal hala’o pratika konservasaun ai-han animal husi semestre IV husi Turma A no B.
Kuantidade silajen ne’ebe produs husi estudante sira iha pratika ne’e hamutuk 400Kg. Material prima ne’ebe utiliza ba halao pratika ne’e kompostu husi du’ut Panicum maximun 400 Kg, hare u’ut 40 kg, batar u’ut 20Kg, masimidar 8Kg, Masin 2Kg, EM4 70cc no be’e 20 litru.
Pratika ne’e implementa durante oras 11 ba turma rua. Pratika hala’o loron rua (24-25-10-2022) husi oras 06.00-11.30 dader iha resintu IPB
Institutu Politékniku Betanu (IPB) nia Magnífiku Prezidente Sr. Acacio Cardoso Amaral, Ph.D asina Memorandum of Understanding (siglá Inglez, MOU) ho Yayasan Keluarga Pahlawan Negara, Yogyakarta, Republic Of Indonesia (STIE – YKPN), Professor Dr. Baldric Siregar, MBA, CMA, CA,AK kona-bá formasaun funsionáriu administrasaun sira ne’ebé haknar a’an iha IPB no iha posibilidade ba estudante sira. Serimónia asina MoU no MoA ne’e hala’o iha salaun MEJD, Vila Verde-Dili.
Objetivu hosi akordu ne’e, atu garante servisu koperasaun entre IPB ho YKPN hanesan parte ida atu estabelese koperasaun iha area edukasaun hodi fo bolsa estudu ba dosente, staff administrasaun no estudante sira atu kontinua estudu Lisensiatura no Mestradu.
Magnífiku Prezidente IPB Acácio Cardoso Amaral, Ph.D hateten katak ohin loron, espesiál tebes ba IPB ne’ebé estabelese tan koperasaun ho Yayasan Keluarga Pahlawan Negara, Yogyakarta, Republic Of Indonesia (STIE – YKPN). Ho koperasaun ida ne’e atu garantia serbisu kualidade ba IPB hodi fo oportunidade ba funsionáriu no estudantes sira bele halao estudu iha SITE-YKPN. Alende ne’e Prezidente IPB kontínua esplika istoria no ezistensia IPB ba Professor Dr. Baldric ho nia ekipa sira iha seremónia ne’e.
Professor Dr. Baldric Siregar, MBA, CMA, CA, AK salient katak agradese tebes ba IPB, tamba agora dadaun bele halo tán kooperasaun. Objetivu hosi asina MoU no MoA ne’e hanesan previléjiu bot ba STIE – YKPN. Liuhosi kooperasaun ne’e hodi hametin relasaun servisu entre IPB ho STIE – YKPN, iha sorin seluk Professor Dr. Baldric Siregar introduz kona-bá ezisténsia Yayasan Keluarga Pahlawan Negara, Yogyakarta, Republic of Indonesia (STIE – YKPN) ba Maginifiku Prezidente IPB no estrutura sira.
Partisipa iha asina MoU no MoA ne’e mak hanesan Primeiru Vise Prezidente Sr. Cipriano Tilman, M.PA, Segundu Vise Prezidente IPB, Sr. Amancio Horacio, Diretór Nasionál Aprovizionamentu Sr. Marito Soares, Diretór Nasionál Administrasaun Akadémika no IT (DNAAEIT), Sr. Pedro de Deus, M.Si, Diretor Nasional Administrasaun Finansas (DNAF), Sr. Domingos Faria, Diretor Eskola Superior Agronomia e Zootéknika (ESAZ), Sr. Gaspar Vicente Ferreira, M.Sc, Kordenador Konstrusaun Sivil, Sr. Afranio Glaudes Freitas, ST.MT no Professor Baldric ho nia ekipa sira.
Betano, 10 Outubru 2022 – Institutu Politékniku Betano (IPB) liu hosi gabinete primeiru vise prezidente IPB, Diresaun Nasionál Administrasaun Akadémika, Estudantil no IT (DNAAEIT) ho ekipa departmentu Enjeñaria informatica, Universidade Nasional Timor Lorosae (DEI-UNTL) abertura ba formasaun sistema Informasaun Jestaun no Akadémika (Siglá Portugéz SIGA). Abertura formasaun ne’e iha sala gabinete prezidente.
Sr. Jose pinto hanesan dosente Enjeñaria informatica salienta “hau lori ekipa ne’ebe durante nee hala’o servisu relasiona ho sistema SIGA ida nee ami iha team ida kona ba oinsa analiza dadus , dezenvolve sistema , kria dokumentasaun no fo treinamentu sistema refere tuir lolos ita hala’o ona antes lansamentu tanba iha komunikasaun ne’ebe diak entre IPB ho DEI-UNTL ohin ita foin mak realiza ita nia formasaun ida nee. Ami nia ekipa ida nee reprezenta hosi departementu informatika ne’ebe kria sistema ida nee laos foin iha IPB maibe ami kria ona iha lina miniisteriu balu. Ami nia ekipa kria sistema nee iha ministeriu hotu-hotu ne’ebe ho koperasaun diak ami senti orgullu no agradese tebes ba ita nia kolaborasaun ne’ebe solidu tebes espera katak ho formasaun ida ne’ebe hahu durante loron tolu nee bele fo pasu diak ba entidades hotu ne’ebe hamotuk hodi dezenvolve sistema ida refere. Aban ami sei fo formasaun tuir user ne’ebe ami kolokadu ona iha sistema refere no formasaun dahuluk ami fo ona ba parte IT durante loron tolu iha DEI-UNTL sira mak sai admin jeral hodi utiliza sistema nee iha IPB”. Liu hosi formasaun ida nee bele motiva ona ita hotu durante loron tolu no espera katak seistema refere bele kontribui ba servisu hotu iha IPB.
Diretor DNAAEIT Sr. Pedro de Deus hato’o mos bemvindo ba ekipa DEI-UNTL afirma mos katak formasaun ida nee hanesan koperasaun ida entre IPB ho DEI-UNTL ne’ebe mak hala’o ona durante tinan ida hahu hosi dezenvolve sistema rekolha dadus, identifika fatin no formasaun faze dahuluk iha IPB, daruak ba tenkniku DNAAEIT-IT iha hera no datoluk mak agora envolve entidades hotu iha IPB ne’ebe mak sei sai utilizador ba sistema refere, “ami espera katak iha prosesu utilizasaun nee lao ho diak karik ami iha difikuldade ruma ami koko atu ita nia koperasaun nee labele termina ba formasaun nee maibe koperasaun nee sei lao ba oin nafatin tanba sistema nee foun ba ami hanoin planu hela atu utiliza iha planu akademiku 2023, iha utilizasaun nee kuaze parte akademiku mak barak liu ne’ebe hahu hosi diresaun ba to eskola superior no dosente sira mak asesu ba sistema refere. Nafatin husu para loron tolu nia laran nee ba kolega diretor sira atu bele informa ba ita nia kolega dosente sira atu bele partisispa ativu iha prosesu refere tanba orsida ita mak nain ba utilizador sistema refere”. Karik iha difikuldade ruma ba utilizador sira nafatin konfirma ho ekipa tekniko IT-IPB hodi hakman difikuldades ne’ebe mak ita hasoru iha sistema nee rasik.
Inspektor Geral IPB Sr. Roberto da Costa Magno hateten “ami iha koperasaun ne’ebe diak entre entidades hotu iha IPB sistema ida ne’ebe maka agora implementa ema hotu-hotu bele kopera no liuhusi formasaun nee bele haforsa koinesementu ne’ebe diak hodi hafasil sistema servisu instituisaun nian, ami fiar katak buat sira ne’ebe ekipa DEI-UNTL hato’o durante formasaun bele sai targetu ba estudante funsionariu no dosente sira hotu iha IPB”. Prezensa DEI-UNTL iha IPB importante tebes durante loron tolu hahu formasaun atu kapasita estudante, funsoinariu no dosente sira iha sistema SIGA atu bele haforsa servisu instituisaun nian ba futuru nune’e abertura mós ba formasaun refere.
Partisipa iha abertura refere mak hanesan Inspektur Geral IPB Sr. Roberto da Costa Magno, Diretor Nasional Administrasaunn Akadémika no IT (DNAAEIT) Sr. Pedro de Deus, Diretor Eskola Superior Agronomia I Zooteknika Sr. Gaspar Ferreira, Diretor Eskola Superior Engenharia Sr. Fernando da Costa Fernandes, Koordenador Kursu Produsaun Animal Sr. Celestino G. Talo Mali, Koordenador Kursu Konstrusaun Sivil Sr. Afranio M.G. Freitas , Xefi Departementu RH, Xefi Departementu Aprovisionamentu no Xefi Departementu Logistik, ekipa tekniku DEI-UNTL
Institutu Politékniku Betano nia prezidente IPB hamutuk ho Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura(MESSK), Dr. Longuinhos dos Santos, ho autoridade lokal partisipa iha serimónia Kultural hosi LIA- NA’IN postu administrativu same, munisipiu manufahi hodi prepara ba lansamentu fatuk dahuluk konstrusaun foun IPB ne’ebé sei realiza iha loron segunda feira, 26/09/2022. Serimónia kultura ne’e realiza iha Otorita betano domingo ne’e.
Institutu Politékniku Betanu (IPB) ne’ebé hetan apoiu projetu konstrusaun hosi oitavu governu konstituisionál hodi tutela bá Ministériu Ensinu Superior Siénsia, no Kultura (Siglá portugéz, MESCC) hodi realiza serimónia lansamentu fatuk dahuluk bá konstrusaun edifísiu IPB ne’ebe ofisiálmente lansa fatuk dahuluk ba projetu edifísiu IPB hosi sua excia Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak akompaña hosi Ministru Dr. Longuinhos MESCC no Prezidente IPB Sr. Acacio Cardoso Amaral.
IPB marka tan istória foun iha rai munisípiu manufahi, postu administrativu same no suku betanu. Serimónia ne’e realiza iha otorita betano, ohin(26/09/2022).
Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, agradese ba komunidade afetadu sira, ho spíritu nasionalizmu oferese fatin ne’ebé sira okupa hodi implemente projetu konstrusaun foun IPB hanesan faze dahuluk hari edifísiu foun IPB iha betano.
“Husu ba komunidade, autoridade munisípiu manufahi atu kontribui hodi tau matan nafatin ba prosesu projetu konstrusaun liliu kompañia implementador sira hodi garantia ba kualidade edifísiu” dehan PM.
Iha fatin hanesan sr. Arantes Isac hanesan administradór Munisípiu Manufahi kongratula ba oitávu governu hosi sua excia Taur Matan Ruak ho membru governu tomak hodi halo lansamentu konstrusaun projetu foun IPB, ne’e hanesan pela primeira vez iha munisípiu manufahi. Nia hatutan mós katak ho atividade projetu ida ne’e ajuda ona komunidade betanu sira liliu iha ekonomia.
Hanesan servidór administradór ba rai manufahi orgullu tebes ba partisipasaun komunidade afetadu sira ne’ebé kontribui ona ba lansamentu konstrusaun refere no komunidade sira hateten ba dezenvolvimentu sem rezerva ba povu iha betanu tamba ne’e komunidade sira iha nia ai-horis no uma.
“Ba komunidade afetadu uma ka’in-40 sira katak agora dadaun ekipa MESCC levanta ona dadus no prosesu hela publikasaun dadus uma ka’in afetadu hodi prosesu indeminizasaun hodi responde ba komunidade afetadu sira”. Dehan administradór Arantes.
Diretór Jeral Hernani MESCC deklara mós kona-bá prosesu planu konstrusaun IPB sai nu’udar projetu ida bá dezenvovimentu setór edukasaun no kualifikasaun rekursu umanu nian ne’ebé nia implementasaun hatur ona iha planu. Iha tempu hanesan MESCC hahu submete proposta projetu ida ne’e, hahú ho orsamentu miloens 21,895,000,00 dólar amerikanu, altera bá miloens $18,369,000,00 dolár amerikanu, hodi desidi hala’o faze por faze. Faze dahuluk ba konstrusaun ho orsamentu miloens $4,540,962,89 dólar amerikanu, maibé iha prosesu tenderizasaun sai manan na’in ba konstrusuan IPB maka kompañia Conqing International Construction Cooperation (CICO) ho valor osan $3,961,658,78. Iha sorin seluk aloka orsamentu ba komunidade afetadu ba komunidade nia uma dólar amerikanu $4,000,00 no ba ai-horis dólar amerikanu 17,000,00.
Lansamentu ne’e partisipa hanesan vise primeira ministra, membru governu sira, prezidente IPB ho nia estrutura, Pe. Nando, Madre SIJ, dosentes sira, autoridade, lideransa komunitária, komunidade, dosentes IPB no estudante sira.
Institutu Politékniku Betano ho ekipa teknika Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia i Kultura (MESSK) no autoridade lokál munisípiu Manufahi hala’o dialogu ho komunidade afetadu kona-bá lansamentu konstrusaun IPB nian no fo sai rezultadu indeminizasaun bá komunidade sira nia uma no ai-horis. Dialogu ne’e hala’o iha sala laboratoriu ESAZ IPB.
Komunidade afetádu uma ka’in hamutuk-40 iha suku betanu, aseita ba lansamentu konstrusaun IPB, sei realiza iha loron segunda 26 Setembru 2022, maibé nafatin husu ba estadu atu rezólve indeminizasaun ba komunidade sira nia uma no aihoris.
Sr. Diogo hanesan Portavós Komunidade afetádu esklarese katak sira senti preokupa tanba governu halo de’it indeminizasaun ba sira nia ai-horis no uma, tanbasá governu labele halo indeminizasaun ba rai ne’ebé sira okupa ona durante iha okupasaun Indonézia nian to’o agora, sira presiza esplikasaun.
Hatan ba preokupasaun Komunidade afetádu, Sr. Mafaldo Lopes Victór hosi MESSK akresenta katak levantamentu dadus kona-bá komunidade nia ai-horis, uma inklui rai, dadus hirak ne’e ami aprezenta hotu ba governu atu halo indeminizasaun, maibé dezisaun husi Ministériu justisa katak, governu so bele halo indeminizasaun de’it ba komunidade nia uma no ai-horis, kona-bá rai governu labele halo indeminizasaun tanba rai estadu nian.
Iha fatin hanesan, diretór Nasionál estatístika hateten katak, ekipa levantamentu dadus kona-bái ektáre 10 ne’ebé Ministériu justisa atribui ba IPB, invólve ekipa husi lideransa komunitária suku Betano, servisu diresaun Terras propriedade Munisípiu, servisu munisipál agríkultura no edukasaun.
Haktuir hosi Diretór servisu munisipál rejístu notariádu kadastrais Munisípiu Manufahi, sr. Hipolito da Costa ba komunidade afetádu sira rai refere parténsia ba estádu nian, iha tempu Portugés no Indonézia iha tempu ne’ebá estadu sukat duni rai ne’e fó ba komunidade atu uza de’it, la’ós atu na’in, nune’e mós konsidera nafatin rai estadu.
Administradór Munisípiu Manufahi, Sr.Arantes Isaac hakarak kongratula ba komunidade afetadu sira iha hanoin ne’ebé di’ak hodi halo dezenvolvimentu rai betanu, ne’e oportunidade di’ak ba komunidade betano no futuru di’ak ba imi nia oan sira bele hetan oportunidade di’ak ba servisu no eskola iha IPB, governu konsidera nafatin komunidade afetadu sira nia direitu kona-bá ai-horis no uma, karik iha prosésu levantamentu ne’e rai refere pertense duni ba komunidade afetádu, governu iha obrigasaun atu halo indeminizasaun ba komunidade nia rai, maibé rai refere estádu entaun governu halo de’it indeminizasaun ba komunidade nia ai-horis no uma.
Nune’e, Komunidade afetádu sira aseita bele halo ona lansamentu konstrusaun IPB, maibé husu nafatin husu governu bele prosésu ona indeminizasaun ba sira nia uma no ai-horis.
Partisipa iha dialogu refere mak hanesan, Primeiru vise prezidente IPB, Cipriano Tilman, Diretór DNAF, Sr. Domingos Faria, sr. Mafaldo, MESSK ho nia ekipa, Administrador Sr. Arantes Isaac, Administrador postu same, Adelino da Costa, xefe suco, xefe aldeia sira, Diretór kadastrais munisipiu manufahi ho nia ekipa, Diretór estatístika ho nia ekipa sira no komunidade afetadu iha suku Betano.
Institutu Politékniku Betano liu-hosi Diresaun Nasional Administrasaun no Finansas loke konkursu públiku atu rekruta pesoál kontratadu kazual ba vaga ho pozisaun mak hanesan:
Inspesaun (nu.ref. 04/IPB/GIA/2022) grau D (Vaga 1);
Audtória (nu.ref. 05/IPB/GIA/2022) grau D (Vaga 1).
Ba maluk sira ne’ebé iha interese atu konkore, bele hare informasaun detallu kona-bá TOR iha kuadu avizu IPB, Administrasaun Munisípiu Manufahi, Sede suku betanu, sekretaria IPB-Dili (MEJD).