Iha sorumutu ne’e partisipa hanesan Segundu Vise Prezidente IPB, Sr. Amancio Horacio, , Diretór Nasionál Administrasaun Akadémika no IT (DNAAEIT), Sr. Pedro de Deus, M.Si, Diretor Eskola Superior Agronomia e Zootéknika (ESAZ), Sr. Gaspar Vicente Ferreira, M.Sc, Diretór Eskola Superior Enjeñaria(ESE), Sr. Fernando Fernandes, M.Eng, Kordenador ESE Sr. Afranio G. Freitas, ST. MT ho ekipa uniaun European.
Prosesu pagamentu isensaun propina ba kursu Produsaun Animal ho kursu Konstrusaun Sivil mak Diresaun DNAAEIT halo pagamentu ba estudante sira iha IPB ne’ebé mak hetan apoiu orsamentu hosi MESSK ho montante hamutuk 7.824,00 (Rihun Hitu Atus Ualu Ruanulu Resin Haat Dolár Amerikanu) ba estudante na’in-368 (Atus Tolu Neenulu Resin Walu).
Nune’e pagamentu ba estudante totál na’in 313 kompostu hosi estudante Kursu Produsaun Animal na’in 165 (Atus Ida, Neen-nulu Resin Lima) ho total pagamentu montante $4,446.00 (Rihun Haat, Atus-Haat, Haatnulu Resin Ne’en Dolár Amerikanu) no estudante Kursu Konstrusaun Sivil na’in 146 ho total pagamentu hamutuk $2,856.00 (Rihun Rua Atus Ualau Lima Nulu Resin Ne’en). Total pagamentu ba kursu rua hamutuk $7,302.00 (Rihun Hitu Atus Tolu Resin Rua Dolár Amerikanu).
Prosesu pagamentu iha IPB atinji ona 93% no devolve ba kofre estadu hamutuk $522.00 (Atus Lima Rua Nulu Resin Rua Dolár Amerikanu) no osan ne’ebé la kosege simu subsidu no devolve fila fali hosi estudante hamutuk na’in 55 (Limanulu Resin Lima) ho razaun sira hanesan estudante na’in-2 mate, na’in-2 lisensa letiva, na’in-5 sai no laiha informsaun no estudante na’in 46 la hetan informasaun simu fali insesaun to pagamentu propina ne’e termina.
Estrutura IPB ne’ebé partisipa iha enkontru refere mak hanesan Segundu Vise Prezidente Sr. Amancio Horacio, Diretór DNAAEIT Sr. Pedro de Deus, M.Si, Sr. Diretór DNAF, Domingos Faria no apoiu tékniku no Sra. Paula ho ekipa monitorizasaun hosi DNEST-MESSK.
Institutu Politékniku Betano liu hosi Eskola Superiór Agronomia i Zootéknika no Kursu Produsaun Animal(ESAZ-KPA), ohin loron tersa, 17 Maiu 2022 realiza semináriu kona-bá “Dezenvolvimentu Sustentável ba Kriasaun Vaka Balineza, Fahi lokál no fahi Rasa iha Timor – Leste”. Seminar ne’e hala’o iha kampus IPB.
Atividade semináriu ne’ e iha oradór prinsipál na’in-2 mak hanesan Sr. Dr. Luis Tavares, hanesan Diretór Departamentu Agro-Pekuaria, FAGRI- UNTL no Sr. Graciano Soares Gomes,Ph.D hanesan Vise Dekanu Asuntu Peskiza no Kooperasaun (Eis Vise Dekanu asuntu administrasaun no Finansa ba periúdu II nian)
Diretór ESAZ, Sr. Gaspar Ferreira Vicente, M.Sc iha nia diskursu hateten katak semináriu ne’ebé realiza ne’e ho objetivu atu atualiza no hasa’e koñesimentu no abilidade ba melloramentu kapasidade dosentes no estudante sira.
“Espera katak partisipante sira hotu bele utiliza oportunidade ne’e hodi partisipa ho di’ak, nunee bele aproveita matéria sira ne’ebé mak ita nia oradór sira fo mai ita.”dehan Diretór ESAZ.
Iha fatin hanesan Magnífiku Prezidente IPB, Sr. Acacio Cardoso Amaral, Ph.D iha nia diskursu esplika katak liu hosi semináriu ne’e nu’udar meius ida atu hasa’e no kapasitasaun no presiza hamutuk ho hanoin ida deit hodi bele hetan matenek no esperiénsia balun mak sei fahe hosi oradór sira.
“Hau fiar katak, oradór sira sei fahe sira na matenek no esperiensia sira mak iha, liu-liu iha parte kriasaun karau no fahi ne’ebé sustentavel hodi prepara-an ba futuru”, Haktuir Prezidente.
Ikus liu hanesan Presidente IPB, hakarak hato’o agradesementu ba oradór sira ne’ebé bele hakat to’o iha ami-nia fatin remota ida ne’e. Agradese mós ba estrutura Eskola Superior Agronomia i Zootéknika bele realiza duni eventu ida ne’e hodi prepara ita-nia estudante sira nia koñesimentu nunee ele halo mudansa ba sira nia moris iha futuru ne’ebé di’ak. Ikus ofisialmente loke semináriu ne’e.
Seminariu ne’e hetan partisipa hosi Primeiru Vise Prezidente Sr. Cipriano Tilman, M.PA, Segundu Vise Prezidente IPB, Sr. Amancio Horacio, Diretór Nasionál Administrasaun Akadémika no IT (DNAAEIT), Sr. Pedro de Deus, M.Si, Diretor Eskola Superior Agronomia e Zootéknika (ESAZ), Sr. Gaspar Vicente Ferreira, M.Sc, Diretór Eskola Superior Enjeñaria(ESE), Sr. Fernando Fernandes, M.Eng, Kordenadór Kursu Produsaun Animal Sr. Celestino T. Mali, M.Ec.Dev, Kordenadór Kursu Konstrusaun Sivil Sr. Afranio G. Freitas, ST, MT, Dosentes hosi Kursu Produsaun Animal, Staf administrasaun hosi ESAZ-KPA no estudante hotu hosi kursu KPA sira.
Institutu Politékniku Betanu, iha loron sexta, 13 Maiu 2022 hetan vizita hosi ekipa ACIAR (The Australian Center for International Agriculture Research) hodi hala’o sorumutu ho Primeiru vise Prezidente, Sr. Cipriano Tillman, Director ESAZ, Sr. Gaspar F. Vicente, Diretor DNAF, Sr. Domingos Faria no Coordenador PA Sr. Celestino G.Mali, kona-bá atividade ensinu aprendizajen iha resintu IPB.
Sorumutu ne’e kompostu hosi Australia ema nain 2(Sr Dr. Geoffry Fordyce no Dr. Luis Prada e Silva, Universidade Mataram (UNRAM) Indonesia Sr. Prof.Dr.Dahlanuddin no Prof.Dr. Yusuf. Hosi Ministériu Agricultura no Peskas (MAP) sr. Carlos Antunes Amaral, director DNP. no sra. Adelia hanesan Admin ACIAR no mos inklui estudante S3 nain 1(Sr.Latino coimbra).
Atividade vizita ekipa mak hanesan halo introdusaun no halo diskusaun kona-bá atividade ensinu aprendizajen, atividade ACIAR relasaun ho atividade peskiza nomos sujere atu kria koperasaun direta ho ACIAR no UNRAM.
Alende ne’e, ekipa ACIAR tun direta hodi vizita atividade pratika estudante hanesan kultivasaun ai-hán animal, tós ai-han animal, karau luhan, kriasaun Karau, fahi no bibi. Iha sorin seluk observa mós biblioteka.
Depois vizita, ekipa refere apresia ho progresu dezenvolvimentu ensinu aprendizajen iha IPB. Ekipa sujere atu aselera MOU ho ACIAR no UNRAM iha futuru hodi fortifika liu-tán iha area peskiza.
Objetivu hosi akordu ne’e, atu garante servisu koperasaun entre IPB ho CFPA hanesan parte ida atu estabelese koperasaun iha area edukasaun no treinamentu, liuhosi formasaun ida ne’e hodi hasa’e koñesimentu liliu iha formasaun ba dosentes sira.
Magnífiku Prezidente IPB Acácio Cardoso Amaral, Ph.D iha nia diskursu hateten katak ohin loron, spesiál tebes ba IPB ne’ebé mak estabelese koperasaun ho sentru formasaun polísia akadémika (CFPA) atu fornese formasaun pedagójika ho sertifikadu nivél IV iha edukasaun, formasaun no avaliasaun ba dosente sira nomos funsaun hosi IPB mak fornese formasaun ba membru PNTL ne’ebé relevante baseia pedidu ne’ebé propoin hosi dirijente CFP nian. Alende ne’e mós Prezidente IPB kontínua esplika istoria no rezistensia IPB ba Komandante Polísia Akadémika ho nia membru sira.
”Memorandu ida ne’e ita asina ohin, karik durante nia andamentu mak la’o ladun di’ak, ita hadia iha futuru no ami espera katak kooperasaun ne’e sei kontinua nafatin ba oin”, Dehan Prezidente
Iha sorin seluk, Prezidente IPB hateten ba membru PNTL sira katak tinan tinan bazeia ba prosesu engresu estudante foun, PNTL ho F-FDTL iha previléjiu atu goja iha rejime spesiál ba atu rejista no kontinua estudu iha UNTL no IPB no to’o agora seidauk iha membru PNTL no F-FDTL aproveita kanál ne’e atu kontinua estudo iha IPB ho akordu ne’e ida sei karik iha kandidatu balu interese ba IPB.
Iha fatin hanesan Sr. Cand. Arquimino Ramos, S, B.Bus, MM salienta katak agradese tebes ba IPB, tamba agora dadaun halo tán kooperasaun ho ami, objetivu hosi akordu ne’e hanesan previléjiu bot ba ami. Liuhosi kooperasaun ne’e hodi hametin relasaun servisu entre IPB ho CFPA ne’ebé mak relevante liu-bá iha formasaun dosente sira iha aréa ne’ebé presiza atu apoiu formasaun.
Partisipa iha asina MoU ne’e hanesan Primeiru Vise Prezidente Sr. Cipriano Tilman, M.PA, Segundu Vise Prezidente IPB, Sr. Amancio Horacio, Diretór Nasionál Aprovizionamentu Sr. Marito Soares, Diretór Nasionál Administrasaun Akadémika no IT (DNAAEIT), Sr. Pedro de Deus, M.Si, Diretor Eskola Superior Agronomia e Zootéknika (ESAZ), Sr. Gaspar Vicente Ferreira, M.Sc, Diretór Eskola Superior Enjeñaria(ESE), Sr. Fernando Fernandes, M.Eng, Sr. Komandante komponente formasaun i treinu, Coronel Haksolok, Amu Kapelaun PNTL, membru PNTL no membru F-FDTL.
Institutu Politékniku Betanu nia Magnífiku Prezidente IPB Sr. Acacio Cardoso Amaral, Ph.D asina nota entendimentu ho Diretor Ezekutivu Institutu Peskiza, Dezenvolvimentu, Formasaun i Promosaun Bambu, IP (IPDFPB), Sr. Antonio dos S. Matos kona-bá produsaun mobiliarius ba nesesidade IPB nian. Serimónia asinatura nota entedimentu ne’e hala’o iha sala laboratóriu IPB.
Objetivu hosi akordu ne’e, atu garante servisu koperasaun entre IPB ho Institutu Bambu, IP, bele sai diak liu iha futuru hodi responde ba nesesidade ne’ebé mak IPB rasik presiza, liu-liu iha parte produsaun mobiliarius no sira seluk tan.
Magnífiku Prezidente IPB Acácio Cardoso Amaral, Ph.D hateten katak iha momentu ne’e ita halo tan koperasaun ho institutu bambu, IP, tamba tinan tinan IPB nafatin sosa mobiliariu no sasan sira seluk mak la ho kualidade, maibé ho koperasaun ida ne’e wainhira sasan sira ne’ebé maka at la presiza rai to’o tinan barak, maibe sei rezolve imediata husi Instituto ida ne’e, espera katak koperasaun institutu bambu, IP bele rezolve ona IPB nia nesesidade sira, tanba Institutu Bambu mos hanesan Impreza públiku estadu nian .
Iha fatin hanesan Diretór Ezekutivu Sr. Antonio Matos subliña katak Agradese tebes ba IPB ne’ebé halo ona parseria ho ami, ida ne’e hanesan previléjiu bot ba ami, tanba ho koperasaun mak parte rua ne’e halo bele promove ona produtu bambu institutu nian iha rai laran no mos rai liur. Nia hatutan katak ho koperasaun institutu rua ne’ebé mak hanesan hamahan aan iha governu, bele servisu hamutuk ho diak hodi tulun malu wainhira presiza. Ikus atu hateten katak institutu bambu ne’e rasik mai ho nia vizaun no misaun ne’ebé klaru atu promove produtu lokál hodi hasa’e kualidade ne’ebé di’ak liu husi koperasaun ne’ebé mak parte rua ne’e halao.
“Importante mak promove produsaun bambu ida ne’e hanesan produtu lokal mak komunidade rasik iha bele hasa’e ekonomia rai laran no la dependente ba produtu rai liur, Espera ho apoiu mak parte rua ne’e halo iha futuru bele hasa’e kualidade produtu nian hodi uza ba tempu naruk “. Dehan Diretór Ezekutivu.
Serimónia ne’e partisipa mos hanesan Primeiru Vise Prezidente Sr. Cipriano Tilman, M.PA, Segundu Vise Prezidente IPB, Sr. Amancio Horacio, Sr. Diretór DNAF, Domingos Faria, Diretór DNAAEIT, Sr. Pedro de Deus, M.Si, Diretor Eskola Superior Agronomia e Zootéknika, Sr. Gaspar Vicente Ferreira, M.Sc, Diretór Eskola Superior Enjeñaria, Sr. Fernando Fernandes, M.Eng, Kordenadór KPA, Sr. Celestino Mali, Xefe Dep. Aprovisionamento Sr. Viriato, Xefe Logistico Sr. Guido, Adjuntu Diretór Bambu Sr. Martinho Soares, B,Sc., Asesór Tékniku bambu Sr. Jõao Baptista, Xefe departementu finansas bambu, Anita de Araujo, Eng. Jaime Gusmão, dosentes no funsionáriu administrasaun IPB.
Institutu Politékniku Betanu nia Magnífiku Prezidente IPB, Sr. Acacio Carddoso Amaral, Ph.D ho nia estrutura tomak partisipa Deziminasaun Dekretu Lei No 3/2022 de 12 de Janeiro kona-bá Kuríkulu Padraun Nasional ne’ebé hala’o hosi Ministériu Ensinu Superior, Siénsia no Kultura (Siglá Portugéz, MESCC) ne’ebé aprezenta hosi xefi ekipa ne’ebé lidera direta hosi Diretór Ezekutivu Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA) Sr. Edmundo Viegas, Ph.D iha laboratóriu IPB Betano.
Abertura ba semináriu ne’e hosi Diretór Kuríkulu MESCC Sr. Luis Aparicio Guterres nomós nu’udar diretór jerál interinu hodi akresenta katak serbisu ba elaborsaun Kurikulu Padaun Nasional ne’e hahu kedas iha 2019 ho involvimentu péritu Nasional hamutuk ema na’in-7 no finaliza draft no submete ba diskusaun iha Konsellu Ministru no ikus hetan Aprovasaun hosi Sua Excia Presidente da República no em vigor.
Doutór Edmundo Viegas hateten katak ho deziminasaun padraun nasional ne’e ba futuru ensinu superior sira sei bele lao tuir tamba iha tinan 10 nia laran utiliza deit mak Kuríkulu Padraun Minimu, maibé agora Ensino superior kria ona Kuríkulu Padraun Nasional atu bele regulariza prosesu hotu iha instituisaun ensinu superiór sanulu resin walu ne’ebé ezisti iha Timor Leste. Tamba ne’e deziminasaun ne’e importante tebes ba ensino superior hotu iha Timor leste nia deseminasaun ikus mak termina ba Institutu Politékniku Betanu (IPB) no Institutu Boventura de Timor Leste (IBTL).
Iha deziminasaun ne’e fo mos oportunidade ba estrutura hosi institutu rua ne’e ho dosente sira atu hato’o sugestaun, perguntas relasiona ho difikuldade ne’ebé infrenta iha prosesu aprendizajem iha ida-idak nia instituisaun relasiona ho Dekretu Lei No 3/2022 12 Janeiru nian.
Partisipa iha desemiasaun ne’e hosi IPB mak hanesan Primeiru Vise Prezidente IPB, Cipriano Tilman, M.PA, Diretór DNAAEIT (Diresaun Nasional Administrasaun Akadémika no IT), Pedro Deus, M.Si, Diretór ESE (Eskola Superior Enjeñaria), Fernando Fernandes M.Eng, Diretór (ESAZ) Eskola Superior Agronomia no Zootéknika, Gaspar Vicente Fereira, M.Sc, kordenador Kursu Produsaun Animal (KPA) no dosentes sira. Nune’e mós estrutura hosi IBTL ne’ebé partiipa iha deseminasaun ne’e kompostu hosi reprezentante se Reitor ba asuntu akademiku, Manuel S. Barreto, Lic.Eco., Decano Fakuldade Economia, Rodolfo da C.Verdial, M,AP ho dosente sira.